No Jelgavas, senās Kurzemes galvaspilsētas centra, Svētes upes virzienā veda Filozofu ceļš (tagad Filozofu iela), pa kuru 18. gadu simtenī bieži devās Dr. Herders un Dr. Hamanis, pastaigas gaitā iztirzājot filozofiska rakstura problēmas. 19.gadsimta beigās, parka ieskauts, šeit skatu priecēja glīts un varens Ģintermuižas ēku komplekss. Šeit  Kurzemes sinodes uzdevumā 1887. gadā 3. jūnijā Jelgavas Jāņa draudzes mācītājs Ludvigs, Traugots Kristiāns Fridrihs Katerfelds (1843-1910) atklāj iestādi "Plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem" ar 15 gultām, nosaucot to par Taboru (pēc Bībeles):  pirmo dziedinātavu garīgiem slimniekiem Kurzemē.

1901. gadā 1. janvārī blakus Taboram atklāj slimnīcu akūtu slimnieku ārstēšanai, ko vada H. Hildebrands. 1910. gadā slimnīca iegūst nosaukumu "Ģintermuiža". 

1921. g. 1. aprīlī Tabors un Ģintermuiža apvienoti kā valsts slimnīca "Ģintermuiža".

Sākas straujas attīstības laiks, tiek būvētas ēkas, personāls apmācīts slimnieku kopšanā, pilnveidojas darba terapija, izveido galdnieku, kalēju, kurpnieku un grozu pināju darbnīcas.

Traģisku lapaspusi slimnīcas vēsturē iezīmē II pasaules karš. 1942. g. 8. janvārī netālu no slimnīcas - Garajos kalnos - mežā nošauti 443 slimnieki. Slimības vēsturēs atrodams īss ieraksts - "nodots apgabala komandantūras rīcībā".

Karam beidzoties, lielākā daļa slimnīcas ēku ir izpostītās. Pakāpeniski tiek veikti atjaunošanas darbi.

20. gs. piecdesmito gadu vidū arī "Ģintermuižā" garīgo slimību ārstēšanā sāk pielietot pirmos neiroleptiskos preparātus - aminazīnu (hlorpromazīnu). Tas notiek toreizējā galvenā ārsta Pētera Graves vadībā.

Galvenās ārstes Renātes Ducmanes laikā 1964. g. 20. aprīlī tiek atvērta dispansera nodaļa ambulatoriem slimniekiem.

1971. - 1981. g. slimnīcu vada galvenais ārsts Andrejs Prihodčenko. Šajos gados tiek uzcelti slimnīcas jaunie korpusi, pacientu gultu skaits sasniedz 1250, slimnīcā ir 18 nodaļas.

1981. - 2000. g. slimnīcas galvenais ārsts ir Georgs Šturms. Turpinās nodaļu labiekārtošanas un celtniecības darbi. Uzbūvē ražošanas darbnīcas, garāžas, saimniecības ēku, paplašina ambulatorās nodaļās ēku, rekonstruē katlu māju, pilsētā izveido dienas centru pacientiem. Pacientu skaits pagājušā gadsimta  pieauga līdz 1350.

1987. gadā "Ģintermuižas" slimnīca svin savas pastāvēšanas simtgadi.

1998.g. Ģintermuižas vēsturiskā apbūve tiek iekļauta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības sarakstā un tai tiek piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss- aizsardzības Nr. 5136.

Šeit redzams precizētais pieminekļa robežu plāns- Ģintermuiža-vēlāk slimnīcas apbūve

No 2001. gada slimnīcu vada Uldis Čāčus.

2006. gadā noslēgts līgums par valsts galvojumu kredītam 10,5 miljonu latu (14,9 milj EUR) apmērā slimnīcas "Ģintermuiža" ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai. 2011.gada pavasarī pateicoties valsts galvotajam kredītam un piesaistot ERAF līdzekļus, pilnībā tika pabeigta slimnīcas nodaļu renovācija. Pēc renovācijas nodaļas ir mūsdienīgi iekārtotas, būtiski uzlaboti pacientu aprūpes un sadzīves apstākļi.

Medicīnas vēsturnieka Arnolda Laksberga veidotie materiālu apkopojumi-

"Slimnīcas jubilejas" (1977)

"Slimnīcas "Ģintermuiža" vēsture 1887-1977"

1993. gadā ārste Inta Čakste apkopoja atsevišķas Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas vēstures lappuses- 

Slimnīcas vēstures lappuses. Inta Čakste. 1993, Jelgava


 .